Kamīnkrāsnis ir efektīvs un estētisks apkures risinājums privātmājām un lauku īpašumiem, taču to droša un efektīva darbība ir tieši atkarīga no pareizi izbūvēta dūmvada un pietiekamas ventilācijas. Nepareiza pieslēgšana vai normatīvu neievērošana var radīt vilkmes problēmas, paaugstinātu ugunsbīstamību un pat veselības riskus. Šajā rakstā aplūkojam būtiskākos tehniskos aspektus, kas jāņem vērā, uzstādot kamīnkrāsni Latvijā.

Kamīnkrāsnis un dūmvada nozīme

Dūmvads ir viena no svarīgākajām kamīnkrāsns sistēmas sastāvdaļām. Tā galvenais uzdevums ir nodrošināt stabilu vilkmi un drošu dūmgāzu novadīšanu ārpus ēkas.

Nepietiekams vai nepareizi izbūvēts dūmvads var izraisīt:

• dūmu ieplūšanu telpā,

• nepilnīgu kurināmā sadegšanu,

• paaugstinātu kvēpu uzkrāšanos,

• oglekļa monoksīda risku.

Minimālais dūmvada augstums kamīnkrāsnīm

Latvijā dūmvadu izbūvi reglamentē vairāki normatīvie akti, tostarp:

• Latvijas būvnormatīvs LBN 231-15 “Dzīvojamo un publisko ēku apkure un ventilācija”

• MK noteikumi Nr. 238 “Ugunsdrošības noteikumi”

Saskaņā ar prasībām:

• dūmvada kopējam augstumam jānodrošina pietiekama dabiskā vilkme (parasti ne mazāk kā 4–5 metri no pieslēguma vietas),

• dūmvada izvadam virs jumta jābūt vismaz:

  • 0,5 m virs jumta kore, ja tas atrodas līdz 1,5 m no kores,

  • ne zemāk par kori, ja attālums ir 1,5–3 m,

  • ne zemāk par nosacīto 10° līniju, ja attālums pārsniedz 3 m.

Šīs prasības ir būtiskas, lai izvairītos no pretvilkmes un nodrošinātu stabilu kamīnkrāsns darbību dažādos laikapstākļos.

Dūmvada diametrs un materiāls

Kamīnkrāsns dūmvada diametram vienmēr jāatbilst ražotāja norādēm. Pārāk šaurs dūmvads rada vilkmes zudumus, savukārt pārāk plats – pārāk ātru dūmgāzu atdzišanu.

Praksē visbiežāk:

• malkas kamīnkrāsnīm tiek izmantoti dūmvadi ar diametru 130–150 mm,

• ieteicami sertificēti keramikas vai nerūsējošā tērauda dūmvadi,

• dūmvadam jābūt ugunsdrošam, hermētiskam un izturīgam pret kondensātu.

Ventilācija – kritiski svarīgs faktors

Mūsdienu ēkas ir labi nosiltinātas un gaisa apmaiņa tajās ir ierobežota. Kamīnkrāsnis patērē ievērojamu skābekļa daudzumu, tāpēc nepietiekama ventilācija var radīt vilkmes problēmas un apdraudēt drošību.

Svarīgi aspekti:

• telpā jānodrošina svaiga gaisa pieplūde,

• ieteicams paredzēt atsevišķu gaisa pieplūdes kanālu no āra,

• mehāniskā ventilācija nedrīkst radīt negatīvu spiedienu telpā, kur atrodas kamīnkrāsns.

LBN 231-15 nosaka, ka apkures ierīču darbība nedrīkst pasliktināt iekštelpu gaisa kvalitāti vai radīt bīstamus apstākļus.

Drošības attālumi un ekspluatācija

Uzstādot kamīnkrāsni, obligāti jāievēro:

• minimālie attālumi līdz degtspējīgiem materiāliem,

• grīdas aizsardzība ar nedegošu pamatni,

• regulāra dūmvada tīrīšana (vismaz reizi gadā, intensīvas lietošanas gadījumā – biežāk).

Ugunsdrošības noteikumi nosaka, ka apkures iekārtu īpašniekam ir pienākums nodrošināt to drošu tehnisko stāvokli visā ekspluatācijas laikā.

Secinājumi

Kamīnkrāsnis var būt drošs un efektīvs apkures risinājums tikai tad, ja dūmvads un ventilācija ir izbūvēti atbilstoši normatīvajām prasībām un ražotāja norādēm. Pareizs dūmvada augstums, atbilstošs diametrs un pietiekama gaisa pieplūde ir būtiski faktori, kas ietekmē gan kamīnkrāsns efektivitāti, gan drošību.

Pirms uzstādīšanas ieteicams konsultēties ar sertificētu speciālistu un pārliecināties, ka risinājums atbilst Latvijas būvniecības un ugunsdrošības prasībām.