Malkas plītis Latvijā joprojām ir ļoti populārs risinājums cilvēkiem, kuri grib neatkarību no elektrības vai gāzes sistēmām, kā arī mājokļos, kur vēlas papildus siltumu un atmosfēru. Tā ir vienkārša tehnoloģija ar dziļu vēsturi, taču ar to saistās daudz jautājumu — gan tehnisku, gan praktisku.
Pamatojoties uz pasaules pieredzi (no būvniecības tehniskajiem resursiem, ugunsdrošības ieteikumiem un lietotāju forumu diskusijām), esam apkopojuši visbiežāk uzdotos jautājumus par malkas plītīm un atbildes uz tiem — vienkāršā, saprotamā valodā.
Malkas plīts ir siltuma iekārta, kurā kurināmais ir malka, un tā paredzēta gan telpas apsildei, gan daļai sadzīves funkciju (piemēram, ēdiena gatavošanai vai ūdens uzsildīšanai). Atšķirībā no kamīnkrāsnīm vai centrālapkures sistēmām, malkas plītis parasti ir vienkāršākas konstrukcijas, ar atvērtu vai slēgtu kurtuvi.
Izvēloties vietu, jāņem vērā vairākas lietas. Svarīgi, lai krāsns stāvētu uz nedegoša pamata, pietiekami tālu no aizdegties spējīgiem materiāliem (sienām, mēbelēm) un lai apkārt būtu pietiekami gaisa pieplūde. Tāpat jāplāno dūmvads, kurš nodrošina pareizu vilkmi. Pirms plītis uzstādīšanas ieteicams apskatīt konkrētā modeļa ražotāja norādījumus un ugunsdrošības prasības.
Ja vēl neesi izvēlējies modeli, vari apskatīt malkas plītis pieejamas šeit: https://ceplis.eu/collections/malkas-plitis
Svarīgākais ir kurināt sausu un labi sazāģētu malku. Ideāli, ja malka ir sausa vismaz divus gadus un tās mitrums ir 15–20 % vai mazāks. Mitra malka rada vairāk dūmu, samazina plīts efektivitāti un palielina sodrēju veidošanos dūmvadā, kas savukārt palielina ugunsbīstamību.
Tas ir atkarīgs no plīts konstrukcijas, izmēra, kā arī no telpas siltumizolācijas un ārējās temperatūras. Parasti vienu reizi dienā pietiek ar vienu vai divām kurināšanas reizēm, ja plīts ir labi izolēta un telpa nav ļoti liela. Ja mājoklī ir liels siltuma zudums vai vēlies augstāku temperatūru, iespējams, plīti nāksies kurināt biežāk.
Atbildi nosaka mājas platība, siltumizolācija un pašas plīts jauda. Mazām mājām un vasarnīcām daudzu lietotāju pieredze rāda, ka malkas plīts bieži spēj nodrošināt galveno apkuri. Savukārt lielākās mājās tā parasti darbojas kā papildus siltuma avots vai kombinēta sistēma ar centrālapkuri vai citu apkures veidu. Jebkurā gadījumā ir svarīgi izvēlēties piemērotu modeli un jaudu.
Daudzi domā, ka malkas plītis ir ļoti vienkāršas, taču tieši vienkāršība reizēm ved pie kļūdām. Visbiežāk pieļautie kļūdījumi ir:
Plīts novietošana pārāk tuvu degtspējīgiem materiāliem.
Nepietiekamas ventilācijas nodrošināšana, kas pasliktina degšanas procesu.
Dūmvadu tīrīšana pārāk reti — tas palielina sodrēju veidošanos un vilkmes traucējumus.
Kurināšana ar mitru vai nepiemērotu malku.
Pareiza lietošana un regulāra apkope uzlabo degšanas efektivitāti un pagarina plīts mūžu.
Lai malkas plīts strādātu droši un efektīvi, ir svarīgi regulāri:
iztīrīt pelnus,
pārbaudīt dūmvadu un novērst sodrēju uzkrāšanos,
pārbaudīt plīts blīvējumu un gaisa padevi.
Parasti vismaz reizi sezonā ir ieteicams veikt rūpīgu dūmvada tīrīšanu, bet intensīvā lietošanā to var būt jāveic biežāk.
Latvijā malkas plītis klasificē kā apkures iekārtas, un to uzstādīšana ir jāveic, ievērojot ugunsdrošības noteikumus. Tie nosaka minimālos attālumus līdz degtspējīgiem materiāliem, dūmvada sistēmas prasības un ventilāciju. Viens no būtiskākajiem principiem ir nodrošināt, lai degšanas procesā izdalītais oglekļa monoksīds neuzkrājas telpā — tam noder oglekļa monoksīda detektori.
!