Kad tuvojas rudens un mājsaimniecības sāk plānot nākamās apkures sezonas budžetu, arvien biežāk tiek uzdots viens un tas pats jautājums – cik patiesībā izmaksā apkure ar taupības krāsniņu? Šo risinājumu izvēlas gan nelielu lauku māju īpašnieki, gan tie, kuri meklē veidu, kā samazināt izmaksas lielākās privātmājās. Tomēr atbilde nav vienkāršs skaitlis – tā veidojas no vairāku faktoru kopuma.

No kā patiesībā veidojas apkures izmaksas

Taupības krāsniņas ekspluatācijas izmaksas pamatā nosaka malkas patēriņš. Taču tas savukārt ir atkarīgs no ēkas platības, siltumizolācijas kvalitātes, telpu plānojuma, kurināšanas paradumiem un pašas krāsniņas efektivitātes.

Pieredze rāda, ka pat līdzīga izmēra mājās sezonas patēriņš var atšķirties par vairākiem kubikmetriem tikai tādēļ, ka vienā gadījumā izmantota sausa malka un optimāls degšanas režīms, bet otrā – mitrs kurināmais un nepilnīga vilkme.

Cik daudz malkas patērē taupības krāsniņa

Latvijas apstākļos, pie normālas ziemas un ikdienas dzīvošanas režīma, aptuvenās aplēses izskatās šādi:

Nelielai mājai vai vasarnīcai līdz 80 m² parasti nepieciešami 3 līdz 5 kubikmetri malkas sezonā.

Vidēja izmēra mājai – ap 80 līdz 120 m² – patēriņš biežāk svārstās robežās no 5 līdz 8 kubikmetriem.

Lielākām privātmājām ar platību virs 120 m² patēriņš var sasniegt 8 līdz 12 kubikmetrus un vairāk, īpaši, ja krāsniņa netiek izmantota kā vienīgais siltuma avots.

Cik maksā malka

Malkas cena Latvijā pēdējos gados ir stabilizējusies robežās no aptuveni 60 līdz 90 eiro par kubikmetru, atkarībā no koksnes veida, mitruma pakāpes un piegādes attāluma. Vidējai aplēsei bieži izmanto 70–75 eiro par kubikmetru.

Pamatojoties uz šo cenu, iespējams aprēķināt aptuvenās sezonas izmaksas.

Nelielai mājai tas var nozīmēt 250 līdz 400 eiro sezonā.
Vidēja izmēra mājai – aptuveni 400 līdz 600 eiro.
Lielākai mājai – no 600 līdz 900 eiro un vairāk.

Šīs summas atspoguļo tikai malkas iegādi, neietverot dūmvada tīrīšanu, apkopi vai iespējamas nelielas remontu izmaksas.

Kad taupības krāsniņa ir galvenais siltuma avots – un kad papildinājums

Praksē taupības krāsniņas loma mājas apkures sistēmā ir cieši saistīta ar ēkas mērogu.

Nelielās mājās un vasarnīcās tā nereti kļūst par pilnvērtīgu galveno apkures avotu. Kompaktās telpās ar atvērtu plānojumu un labu siltumizolāciju viena krāsniņa spēj uzturēt komfortablu temperatūru visas sezonas garumā. Līdzīgi risinājumi ir izplatīti arī Skandināvijā, kur nelielās dzīvojamās ēkās malkas krāsns bieži aizstāj centrālapkuri.

Lielākās mājās aina ir citāda. Tur taupības krāsniņa visbiežāk tiek izmantota kā papildus apkures elements līdzās centrālapkurei, siltumsūknim vai granulu katlam. Tas nav efektivitātes trūkums, bet telpas fizikas jautājums – vienas krāsniņas jauda reti spēj vienmērīgi apsildīt vairākas izolētas zonas.

Šādā kombinētā modelī krāsniņa samazina kopējo apkures budžetu, pārņem slodzi aukstākajās dienās un kalpo kā drošības rezerves variants elektroenerģijas pārrāvumu gadījumā.

Kā samazināt sezonas izmaksas

Speciālisti norāda, ka lielākās izmaksu atšķirības rodas nevis krāsniņas cenā, bet tās lietošanas paradumos.

Sausa malka ar mitrumu zem 20 procentiem spēj dot līdz pat trešdaļu vairāk lietderīgā siltuma nekā mitra. Regulāra dūmvada tīrīšana uzlabo vilkmi un samazina sodrēju veidošanos. Pareiza gaisa padeves regulēšana ļauj malkai sadegt vienmērīgi, nevis “izdegt” pārlieku ātri.

Svarīga ir arī ēkas siltināšana – pat labākā taupības krāsniņa nespēs kompensēt siltuma zudumus slikti izolētā ēkā.

Reāls kopsavilkums

Taupības krāsniņas apkure sezonā parasti izmaksā no dažiem simtiem eiro nelielās mājās līdz nepilnam tūkstotim lielākos īpašumos, ja tā tiek izmantota aktīvi.

Nelielās mājās tā var kļūt par galveno apkures risinājumu. Lielās – par gudru papildinājumu, kas samazina kopējās izmaksas.

Tieši šī elastība ir iemesls, kāpēc taupības krāsniņas joprojām saglabā savu vietu mūsdienu mājsaimniecībās, neraugoties uz modernajām apkures tehnoloģijām.